Baltijas jūra ir vispiesārņotākā jūra pasaulē. 2007.gada novembrī Baltijas jūras piekrastes valstis apstiprināja “ceļvedi” (HELCOM1 Baltijas jūras rīcības plāns), kurš paredz Baltijas jūras ekoloģiskā stāvokļa atjaunošanas nepieciešamos pasākumus. Tāpēc ir svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsākt HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna ieviešanu. Baltijas jūras rīcības samits – process, kuru vada Somijas prezidente, Ministru prezidents un Baltijas jūras rīcības grupa (BSAG).
Baltijas jūras rīcības samits koncentrēsies uz izaicinājumiem un iespējām četrās galvenajās jomās: eitrofikācija, kuģniecības aktivitātes, bīstamie atkritumi un bioloģiskā daudzveidība.
Samits tiks rīkots Helsinkos 2010.gada 10.februārī, lai piedāvātu platformu valstu un uzņēmumu vadītājiem, biznesa līderiem, lauksaimniekiem, nevalstiskajām organizācijām un atsevišķiem pilsoņiem, sniegt ieguldījumu šo darbību īstenošanā.
Baltijas jūras rīcības samita (BSAS) darbības mērķis ir apvienot valsts, privātā un sabiedriskā sektora resursus un potenciālus. BSAS process ietver:
Ko nozīmē ’’apņemšanās rīkoties’’
Vai Baltijas jūra ir ilgtspējas izmēģinājuma lauks?
Baltijas jūra ir daudznacionāla mēroga apkārtējās vides krīzes piemērs. Apmēram 90 miljoni cilvēku 14 Baltijas jūras sateces baseina valstīs ir atkarīgi no šīs vides, Šo problēmu var atrisināt tikai ar plašas sadarbības palīdzību. Valstīm ir jāvienojas par svarīgiem jautājumiem politiskajā līmenī, ir vajadzīga lielu un mazu uzņēmumu, lauksaimnieku iesaistīšanās, un cilvēkiem ir jādzīvo tā, lai neiznīcinātu Baltijas jūru.
Papildus informācija par Baltijas jūras samitu ir ievietota interneta mājaslapā: www.bsas.fi (angļu valodā)
Papildus informācija par Baltijas jūras rīcības grupu (BSAG) un tās darbību ir ievietota interneta mājaslapā: www.bsag.fi (angļu valodā),
Papildus informācija par HELCOM un Baltijas jūras rīcības plānu ir ievietota interneta mājaslapā: www.helcom.fi (angļu valodā) vai http://www.vidm.gov.lv/lat/likumdosana/starptautiskie_ligumi/vide/?doc=2959 (latviešu valodā).